Ziemziedes (sniegrozes) MELNĀS SNIEGROZES /Helleborus niger/
Visagrāk ziedošās ziemcietes. Siltākās bezsniega ziemās sniegrozes uzzied pēc pirmajiem oktobra- novembra saliem jau decembrī- janvārī, bet parasti- martā un aprīlī. Pateicoties to apbrīnojamajām spējām ziedēt pat ziemā, tās ieguvušas arī tādus skanīgus vārdus kā Kristus rozes, Ziemassvētku rozes, kaut gan ar rozēm tām maz kopīga, jo pieder pie gundegu dzimtas. Sniegrozes krāšņi zied vienā vietā pat desmit vai vairāk gadus, ja apstākļi to augšanai ir piemēroti. Galvenais - nodrošināt sniegrožu augšanai irdenu, neitrālu vai viegli sārmainu, trūdvielām bagātu mālsmilts augsni. Sniegrozes nemīl skābas, smagas un pārmitras augsnes. Vislabāk tās jūtas vieglā pusēnā vai pat ēnā. Labi pacieš citu augu sabiedrību. Bagātīgi tās zied koku vai krūmu paēnā. Izcilas sniegrožu sabiedrotās ir sīkās pavasara sīpolpuķes- erantes, scillas, sniedzītes un agri pavasarī ziedošie kizilu, zalkteņu un burvju lazdu krūmi.
